Melnais obelisks
Ērihs Marija Remarks
Ērihs Marija Remarks
MELNAIS OBELISKS
Novēlotas jaunības stāsts
Romāna darbība risinās pēckara (1.pasaules kara) Vācijā. Romāna galvenais varonis Ludvigs strādā kapakmeņu firmā “Krolls un dēli”, līdztekus pasniedz privātstundas klavierspēlē, spēlē ērģeles psihiatriskajā slimnīcā un ir izbijis skolotājs.Ludvigs ir zaudējis savu mīlestību- Ernu, kura ir izvēlējusi materiāli nodrošinātāku dzīves veidu. Viņš ir iepazinies ar garīgi slimo Ženevjēvu (Izabella/Ženija), šizofrēniķi, kurā arī iemīlas. Ludvigs ir karā zaudējis daudzus pilsoniskus priekšstatus, un to vietā bija nācis tikai cinisms un mazliet izmisuma, nevis pārākuma un brīvības sajūta. Viņš daudzreiz apzinās, ka naudai ir liela nozīme, tomēr tās dēļ nav ar mieru iesaistīties spekulācijās un milzīgās mahinācijās.
No vācu valodas tulkojusi Anda Plēsuma
Rīga, Liesma, 1991
Nerājiet mani, ka es runāju par veciem laikiem! Apokalipses blāvā gaisma atkal apspīd pasauli, vēl nav izklīdusi pēdējās sagrāves asins dvaka un putekļu grīstes, bet jau laboratorijas un fabrikas no jauna strādā ar pilnu jaudu, lai saglabātu mieru, izgudrojot tādus ieročus, ar kuriem var uzspridzināt visu zemeslodi.
Miers pasaulē! Nekad par to nav runāts vairāk un nekad tā labā nav darīts mazāk kā mūsu laikā; nekad nav bijis vairāk viltus praviešu, nekad vairāk melu, vairāk nāves, vairāk sagrāves un vairāk asaru kā mūsu gadsimtā - divdesmitajā gadsimtā, progresa, tehnikas, civilizācijas, masu kultūras un masu slepkavību gadsimtā.
Tāpēc nerājieties, ka es atgriežos tajos teiksmainajos gados, kad cerība pār mums vēl plīvoja kā karogs un mēs ticējām tik aizdomīgiem jēdzieniem kā cilvēcība, taisnīgums, iecietība un arī tam, ka ar vienu pasaules karu vajadzētu pietikt, lai viena paaudze gūtu mācību.
MELNAIS OBELISKS
Novēlotas jaunības stāsts
Romāna darbība risinās pēckara (1.pasaules kara) Vācijā. Romāna galvenais varonis Ludvigs strādā kapakmeņu firmā “Krolls un dēli”, līdztekus pasniedz privātstundas klavierspēlē, spēlē ērģeles psihiatriskajā slimnīcā un ir izbijis skolotājs.Ludvigs ir zaudējis savu mīlestību- Ernu, kura ir izvēlējusi materiāli nodrošinātāku dzīves veidu. Viņš ir iepazinies ar garīgi slimo Ženevjēvu (Izabella/Ženija), šizofrēniķi, kurā arī iemīlas. Ludvigs ir karā zaudējis daudzus pilsoniskus priekšstatus, un to vietā bija nācis tikai cinisms un mazliet izmisuma, nevis pārākuma un brīvības sajūta. Viņš daudzreiz apzinās, ka naudai ir liela nozīme, tomēr tās dēļ nav ar mieru iesaistīties spekulācijās un milzīgās mahinācijās.
No vācu valodas tulkojusi Anda Plēsuma
Rīga, Liesma, 1991
Nerājiet mani, ka es runāju par veciem laikiem! Apokalipses blāvā gaisma atkal apspīd pasauli, vēl nav izklīdusi pēdējās sagrāves asins dvaka un putekļu grīstes, bet jau laboratorijas un fabrikas no jauna strādā ar pilnu jaudu, lai saglabātu mieru, izgudrojot tādus ieročus, ar kuriem var uzspridzināt visu zemeslodi.
Miers pasaulē! Nekad par to nav runāts vairāk un nekad tā labā nav darīts mazāk kā mūsu laikā; nekad nav bijis vairāk viltus praviešu, nekad vairāk melu, vairāk nāves, vairāk sagrāves un vairāk asaru kā mūsu gadsimtā - divdesmitajā gadsimtā, progresa, tehnikas, civilizācijas, masu kultūras un masu slepkavību gadsimtā.
Tāpēc nerājieties, ka es atgriežos tajos teiksmainajos gados, kad cerība pār mums vēl plīvoja kā karogs un mēs ticējām tik aizdomīgiem jēdzieniem kā cilvēcība, taisnīgums, iecietība un arī tam, ka ar vienu pasaules karu vajadzētu pietikt, lai viena paaudze gūtu mācību.
年:
1991
出版社:
Liesma,
言語:
latvian
ファイル:
FB2 , 873 KB
IPFS:
,
latvian, 1991